Vizuālā māksla tiek apgūta 1., 2. un 3. mācību gadā. Audzēkņi zīmē, glezno, veido radošas kompozīcijas, apgūstot daudzveidīgas tehnikas un izteiksmes līdzekļus.

Zīmēšanu kā atsevišķu mācību priekšmetu audzēkņi apgūst 4., 5., 6. un 7. mācību gadā. Mācību procesā audzēkņi apgūst zīmēšanas pamatprincipus, izpratni par elementāro perspektīvi un formas konstruktīvo uzbūvi, gaismas ēnas, apjoma un telpas attēlošanas likumiem. Audzēkņi iepazīst zīmējumu kā mākslas veidu ar tam piemītošiem izteiksmes līdzekļiem.  Mācību procesā tiek apgūtas dažādas grafikas tehnikas.

Gleznošanu kā atsevišķu mācību priekšmetu mācās 4.,5., 6. un 7. mācību gadā.

Sākumā audzēkņi vairāk pievēršas krāsu mācības un gleznieciskās izteiksmes līdzekļu apguvei vienkāršotā veidā, virzoties uz padziļinātāku gaismēnu teorijas apguvi, formas un telpas attēlošanas iespējām.  Apgūst guašas, akvareļa, akrila, kā arī jauktas tehnikas. Iepazīstas ar žanriem glezniecībā. Pētot izteiksmes līdzekļus dažādu laikmetu glezniecībā, katru semestri tiek gleznoti radošie darbi - tā audzēkņi tiek sagatavoti  nobeiguma darba izvēlei un realizēšanai.

Kompozīcijas stundās audzēkņi apgūst kompozīcijas pamatprincipus un veidus, lai iegūtās un attīstītās iemaņas varētu pielietot mācību un radošo darbu veikšanā.

Pirmajos mācību gados audzēkņi vairāk pievēršas gleznieciskajai kompozīcijai, apgūstot kompozīcijas pamatelementus, kompozīciju veidus, komponēšanas principus.

Turpmākos mācību gados audzēkņu kompozīcijas uzdevumi saistīti ar dekoratīvo un lietišķo grafiku, burtu mācību un dekoratīvās monumentālās kompozīcijas elementu apguvi.

1.un 2. mācību gadā audzēkņi veido  keramikas darbus no māla plastiem, no veselas māla pikas, no atsevišķām daļām, iepazīst procesu terakotas un glazētu darbu izgatavošanā.  Audzēkņi apgūst iemaņas daudzveidīgu faktūru veidošanā, māla krāsvielu un glazūru pielietošanā, ciļņa rotājumu radīšanā. 

Veidošana ir mācību priekšmets, kurā audzēkņi 3., 4., 5., 6. un 7. mācību gadā apgūst veidošanas pamatprincipus, attīsta telpisko domāšanu, izpratni par proporcijām, formu un apjomu, iepazīst tēlniecību kā vizuāli telpisku pasaules izziņas avotu.

Mācību procesā audzēkņi mācās atveidot vienkāršas dabas formas, ģeometriskus ķermeņus, ciļņu kopijas, studē dzīvnieku un cilvēku figūras un proporcijas, gatavo savu ieceru skices un realizē tās plastiskajos materiālos. Darbā tiek pielietoti veidošanas materiāli - māls, plastilīns, ģipsis, stieple.

Datorgrafiku audzēkņi mācās 5.,6. un 7. kursā. Tiek iepazītas datorgrafikas programmas -  gan rastra, gan vektorgrafikas, tās izmantojot radošu uzdevumu apguvei.

Fotogrāfiju apstrāde, montēšana, krāsu un toņu korekcija,  dažādu efektu un zīmēšanas tehniku izmantošana fotokolāžā.  Formu konstruēšana, teksta dizains.

Tiek gūts priekšstats par datorgrafikas pielietojumu dažādās mākslas formās un vizuālajā komunikācijā. Audzēkņi tiek sagatavoti  noslēguma darba  veidošanai datorgrafikā.

Katru gadu audzēkņi izvēlas izglītības iestādes piedāvātos izvēles priekšmetus:

Papīra plastika

Filcēšana

Stikla māksla

Tekstils

Animācija

Maketēšana

Šķiedru māksla

Aušana

Formas dizains.

Katru gadu mācību process noslēdzas ar zaļo praksi - zīmēšanu un gleznošanu plenērā. Audzēkņi skolotāju vadībā strādā brīvā dabā Jūrmalā. Notiek arī ekskursijas, muzeju apmeklējumi.

Pēdējā mācību gada laikā audzēkņi izstrādā noslēguma darbu.  Šajā darbā, noslēdzot mācības profesionālās ievirzes izglītībā, tiek parādītas tās iemaņas, kuras apgūtas mācoties.